Muzeja vadītāja savā stāstījumā iekļāva vēsturisko atskatu uz 15 dienām un naktīm Latvijas sardzē. Katras klases skolēni kopā ar audzinātājiem barikāžu piemiņas ugunskurā ielika līdzpaņemtās malkas pagalītes, norunājot savus izvēlētos spēka vārdus Latvijai. Arī skolas darbinieki atceres ugunskurā liesmām atdeva savas pagalītes. Sveču gaismiņas piemiņai tika iedegtas tiem skolotājiem — barikāžu dalībniekiem, kuri uz mums noraugās no mākoņu maliņas: Spulgai Auniņai, Mārai Ivanovai, Ventai Vekterei, Jānim Saliņam.
Jautājot, kur dziesmai un pasaulei mājvieta, atbilde bija — cilvēkā. Un trīs dziesmās Rencēnu dziedošo vīru balsīs klausoties par savu dzimteni, vienojāmies garā un kopības sajūtā, atsaucoties pirms 27 gadiem vēsturē ierakstītajiem drosmes mirkļiem. Viņi visi arī bija barikāžu dalībnieki: Jānis Skujiņš, Anatolijs Repins, Jānis Stepanovs, Ziedonis Hāns, Jānis Timermanis.
Sapratām, ka mums visiem jākāpj gaismas kalnā, ka kopā esam Latvijas spēks, kam blakus prātam jāliek tas, kas ar sirdi jāizjūt. Kopā izskanēja dziesma «Še, kur ozoli». Par barikāžu laiku muzeja izstādē daudz materiālu, kas apkopoti gadu gaitā. Katrs varēja izlasīt sarakstu ar 131 barikāžu dalībnieka vārdiem, no kuriem daļa saņēmusi piemiņas medaļas, daļa apliecinājumus, un muzeja vadītājai rodas pārliecība, ka noskaidroti visi pagastā mītošie. Paldies tika teikts par dziesmām, par attieksmi un sirds siltumu.
ŠODIENAS LAIKS VĒSTURĒ. Rencēnu pamatskolas 8. un 9. klases skolēni pie barikāžu atceres ugunskura.