Šogad biedrības «Sapratne» seniori par spīti laika piedāvātajai vētrai un lietum pulcējās pie akmens, kurā tēlnieka Viļņa Titāna iegravējums – «Skujas, Cedriņi, šeit dzīvoja dzejnieks Vilis Cedriņš». Un kāda sakritība! Aizritējis 31 gads, kopš šo vietu iekārtoja dzejnieka Imanta Ziedoņa dižkoku atbrīvotāju grupa kopā ar kolhoza «Draudzība» mehanizatoriem, un 31 gads palika dzejniekam, kad viņu paņēma mūžība tālajā Sibīrijā.
Atmiņu stundā par «Sidraba jātnieku» (dzejoļu krājuma nosaukums) un viņa piemiņas saglabāšanu pagastā un skolā runāja un viņa dzeju lasīja Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja pedagoģe Inese Birzkope, bet Rūjienas izstāžu zāles vadītāja Līga Siliņa dziedāja par rudens krāsu paleti, kas ceļo pa Latviju un uz dzērvju kāšiem aiznes vasaru, un ieskicēja notikumus, kas saistījās ar dzejnieka dzīvesbiedri, dzejnieci Mirdzu Čuibi (rūjieniete) un viņas ģimeni. Un atkal kāda nejaušība! Tieši šajā brīdī divas dzērves lidoja uz dzejnieka piemiņas vietas pusi, pēc tam izšķīrās (tieši kā Cedriņu dzīvē).
DZEJAS DIENU LAIKĀ Rencēnu pagasta biedrības «Sapratne» seniori pie dzejnieka Viļa Cedriņa simboliskā piemiņas akmens. I. Birzkopes foto