Projekta mērķis ir Latvijas kultūrapziņā atgriezt piemirstu, bet apjomīgu un nozīmīgu Latvijas kultūras mantojuma daļu — zudušās, izceļojušās un LNB krājumā nonākušās dažādu institūciju un privātpersonu bibliotēkas, ar kurām saistās nozīmīgi un aizraujoši stāsti par mūsu nācijas un valsts identitātes tapšanu. Barons Haralds Georgs Gideons fon Loudons dzimis 1876. gada 30. martā (pēc vecā stila — 11. aprīlī) tēvam piederošajā Ķeižu muižā. Zēnu agri sāk interesēt daba un norises tajā. Pusaudža gados jaunais barons aizraujas ar dabas pētīšanu, putnu vērošanu. Pirmā putnu olu kolekcija top jau 10 gadu vecumā, 14 gadu vecumā Ķeižu muižas apkārtnē jauneklis sācis veikt sistemātiskus putnu pavasara migrācijas vērojumus. Pirmā publikācija top pāris gadus vēlāk — tajā apkopoti sistematizēti 5 gadu vērojumi. Tad jau jaunais barons ar sievu ir pārcēlies uz dzīvi mantotajā Lizdēnu muižā, kur dzīvo līdz Pirmā pasaules kara beigām, veic pētījumus un novērojumus Lizdēnos, veido kolekciju, publicē rakstus. Dzīvodams Latvijā, viņš dodas pavisam sešās ekspedīcijās uz Kaukāzu, Krimu un Centrālāzijas reģioniem, no kurienes katru reizi pārved bagātīgu ornitoloģisko materiālu, pierakstus. Kādā no ekspedīcijām Haraldam fon Loudonam pievienojas draugs un domubiedrs Nikolajs fon Tranzē, kurš vēlāk kļūst par vadošo putnu pētnieku Latvijā pagājušā gadsimta 20.-30. gados. Dzīvodams Lizdēnu muižā (1898-1918), barons Haralds fon Loudons izveido ievērojamu kolekciju (ap 13000 putnu ādiņu), kas ir viena no lielākajām Palearktikas putnu kolekcijām tā laika Eiropā un arī Krievijas impērijā. Viņš ir arī viens no pirmajiem, kas sācis gredzenot putnus. 42 gadu vecumā kopā ar ģimeni barons dodas piespiedu emigrācijā un pēc vairākkārtējas pārcelšanās apmetas uz dzīvi Berlīnē, kur gan vēl cer atgūt īpašumus un kolekcijas, bet Latviju tā arī vairs neapmeklē.
PAR LIZDĒNU PUTNU KARALI. Ar savu prezentāciju «Lizdēnu muižas Putnu karaļa mantojums» uzstājas LNB Letonikas un Baltijas centra vēsturniece Kristīne Zaļuma. Ingas Surguntes foto