Uzņēmumam ir arī liela pieredze vēsturisko durvju un logu atjaunošanas darbos – viņu veikumu var redzēt vairākās Latvijas pilīs, muižās, dievnamos un privātbūvēs, kā arī ārpus LV robežām. «Liesma» devās uz Aloju noskaidrot, kā viņiem šobrīd iet, ko jaunu ir paveikuši.
Vecā maiznīca – jaunais kokapstrādes uzņēmums
Uzņēmums dibināts 2013. gada 29. janvārī – sanāk, ka šogad nosvinējām astoņus gadus. Tā nosaukums veidojies no diviem vārdiem – vēsturiskā Alojas nosaukuma «Ale» un vārda «wood», kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē koks. Ēka, kurā šobrīd atrodas uzņēmums, ir ar plašām telpām, un tā tika iegādāta 2005. gadā. Vēsturiski ēka celta kā maizes ceptuve. Protams, šobrīd telpas ir pielāgotas galdniecības vajadzībām – ir izbūvēts ražošanas un montāžas cehs, kā arī krāsotavas telpa, kurā vienlaikus var nokrāsot pat līdz 10 logu rāmjiem.
Visu savu mūžu esmu darbojies ar koku, jo mans tētis arī bija galdnieks. Viņš strādāja galdniecībā Staicelē, tur pavadīju teju katru vasaru, palīdzot tētim. Ar kokapstrādi saistīta visa mana bērnība. Astoņu gadu vecumā nagloju kartupeļu kastes Alojas sovhozam, jo man vasaras brīvlaiks nebija opcija. Arī mājās mums abiem bija kopīga galdniecība, kur tika izgatavoti dažādi pasūtījumi. Esmu arī mācījies Limbažu profesionālajā vidusskolā, kur apguvu būvgaldnieka amatu. Darbs ar koku jāiemīl jau no bērnības, citādi nevar – darīt darīšanas pēc nav vērts un nemaz nesanāks. Es visu ko arī esmu pamēģinājis darīt savā dzīvē, bet 2002. gadā tomēr atgriezos pie galdniecības un līdz pat 2006. gadam darbojos pie tēta viņa izveidotajā galdniecībā.
EGILS VIĻUMSONS ar kolonnām, kas tika izveidotas kā paraugs pasūtījumam. Ārijas Romanovskas foto