Deinstitucionalizācija (turpmāk – DI) ir vērsta uz neatkarīgas dzīves veicināšanu un sabiedrības radīto šķēršļu mazināšanu cilvēku ar invaliditāti pašnoteikšanās, līdzdalības un iekļaušanas iespējām. Līdz ar to personām ar invaliditāti ir jānodrošina iespēja vadīt un izvēlēties savu dzīvesveidu un dzīvesvietu, piekļuve pakalpojumiem, ko izmanto pārējā sabiedrība, un individuāls atbalsts, ja tāds ir nepieciešams, bet bērniem – iespēja izaugt ģimenē.
DI ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē. DI ir jānovērš situācija, kad personai ir jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā tikai tāpēc, ka nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā jeb tā sauktie sabiedrībā balstīti pakalpojumi.
INA MIĶELSONE, projekta «Vidzeme iekļauj» vadītāja:
«Par DI Latvijā aktīvāk sāka runāt 2014. gadā, bet, kā jau daudzās lietās mūsu valstī, šim jautājumam sīkāk pieķērās tad, kad bija pieejami struktūrfonda līdzekļi. Un struktūrfonda ietvaros tika ieplānotas darbības un aktivitātes tieši DI procesam. Un konkrēti projekts «Vidzeme iekļauj», kas ir viens no pieciem DI projektiem, kuru īstenošanu plānošanas reģioni sāka 2015. gada nogalē. Vispirms sāka ar to, ka bija jānoskaidro, kādas ir vajadzības katrā plānošanas reģionā pēc sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem. Tāda iemesla pēc katrā no plānošanas reģioniem tika izstrādāts DI plāns.»
INA MIĶELSONE. Ārijas Romanovskas foto