Sestdiena ir parastā tirgus diena Rūjienā. Vietējie to labi zina. Ko viņi tirgū visvairāk meklē? Nesen siltumnīcās, dobēs, vagās izaugušo. Rūjienieši neslēpj, ka pārsvarā uz tirgu nāk, lai tiktu pie pilna ledusskapja un galda, ka tas vai lūst. Pēc ēdamā. Kaimiņi, uzrunātie igauņi, ir priecīgi, ka mazajā tirgus placī var nopirkt arī sadzīvē vajadzīgo. Un vēl tirgus placis ir vieta, kur parunāt par dzīvi. Par to, kas notiek un nenotiek.
Sausums dara postu
«Augumā nestiepjas asteres, zemenes sažūst pie cera, kartupeļi jālaista,» spriež tirgotāji un pūlas atcerēties, kad Rūjienā pēdējoreiz uzlijis. Pilinājis varbūt, bet kad tad lijis? Vecates pusē, kur zemnieku saimniecībā «Liepas» nobrieduši rūjieniešu tik iecienītie kartupeļi, lietu neatminas.
«Ar traktoru braucam laukā, liekam šļūtenes vagā un laistām. Šie agrie kartupeļi ir kādas 30 vagas, tad vēl citi un citi, kas ienāksies vēlāk. Rūjieniešiem pašlaik piedāvāju ‘Solistu’, jā, ir tāda kartupeļu šķirne, bet vēlāk — uz rudeni un ziemu — viņu šķirne ir ‘Vineta’. Būs arī šogad, bet vagas kārtīgi jāsalej,» stāstīja Linda Ešmite, kura ar pašu audzētajiem kartupeļiem tirgojas jau desmito vasaru.
«Mūsu kartupeļus Rūjienā zina un saka, ka garšīgi. Kāpēc lai nebūtu? Mēs paši audzējam, paši ēdam. Tā audzējam, lai garšīgi. Ir mums Rūjienā jau savi kartupeļu pircēji. Es izaudzēto tirgoju šeit, dzīvesbiedra mamma ar kartupeļiem jau gadiem brauc uz tirgu Mazsalacā, arī sestdienā. Tā jau labu laiku iegājies. Strādājam, tirgojam, jo citādi jau laukos nemaz nevar,» tā Linda, kura kartupeļu ražu sašķirojusi četrās daļās. Gruntīgākie maksā 1,60 eiro kilogramā, bet mazie par vienu eiro.
TIRGUS VIJA — tā kundzi, kas 35 gadus tirgojas Rūjienas placī, uzrunā vietējie. Jāņa Līgata foto