Pie laukakmeņiem, Golgātas ceļa lieciniekiem, stacijās, pagastu centros, Sniedzēnu kalnā, Ternejas parkā un citviet kopā sanāca Sibīriju piedzīvojušie, izdzīvojušie, tur dzimušie.
«Masveida deportācija nebija tikai aizvešana prom no mājām. Četri no desmit deportētajiem izsūtījumā gāja bojā. Tie, kas atgriezās Latvijas teritorijā, neatgriezās mājās. Jo viņu mājas bija brīva Latvija, nevis padomju cietums (..) Daudzi pēc pārdzīvotajām deportācijām par piedzīvoto nav varējuši runāt vispār. Šķiet, šis klusums ir visbaismīgākā liecība par komunistisko teroru. Nav vārdu, lai notikušo padarītu par nebijušu. Taču mums, kuriem ir dāvāta iespēja dzīvot brīvā un neatkarīgā Latvijā, ir jāvelta visa sava enerģija, lai Latvija vienmēr būtu brīva un spēcīga. Lai nevienam nenāktos šādas šausmas piedzīvot mūsdienās,» tā deportāciju dienā latviešu tautai teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
PIEMINOT deportācijas upurus, mēs nosodām padomju varas pastrādātos noziegumus pret cilvēci, saglabājam vēsturisko atmiņu un nododam to nākamajām paaudzēm, jo neatkarīga, demokrātiskās vērtības balstīta un uz izaugsmi vērsta Latvija ir mūsu katra atbildība. Valmieras novada pašvaldības foto