Šo ciklu Cilvēkmuzejs uzsācis ar atmiņu stāstījumu, kuru ir apkopojis Teodors Saiva-Pētersons. Viņa atmiņu stāstījumā ir fakti par Naukšēniem – par cilvēkiem, mājām, dzimtām, par uzvārdu došanu un māju iegūšanu. Un galvenais – stāsts par daudzu naukšēniešu ciltstēvu – Veco Mesteru.
Stāsts par Veco Mesteru un viņa cilts likteņgaitām uzrakstīts pēc dažādos laikos dzirdētiem un pēc atmiņas pierakstītiem vecu cilvēku nostāstiem, kuri tos savukārt dzirdējuši no saviem tēviem vai mātēm.
Sakarā ar mūsu cilts plašo radniecisko sazarošanos diezgan bieži notika lielākas viesības un radu kopā sabraukšana.
Parasti pēc svētku mielasta ieturēšanas veči sasēdās vienuviet un, pīpes kūpinādami un pa starpām nomalkodami alu, nodevās dažādām pārrunām. Izrunājušies par laiku, lauku darbiem, būru un krievu-japāņu karu, nesen pārciesto 1905. gada revolūciju un soda ekspedīciju, atgriezās pie seniem laikiem, bieži savās runās pieminēdami Veco Mesteru.