Esam sailgojušies pēc cilvēciskas saskarsmes svētkos un labprāt koncerta vai teātra skatītāju krēslos sēdētu blakus pat kaitinošajam kaimiņam vai kolēģim, ar kuru agrāk nesaskanēja viedokļi, lai tikai atkal sajustu līdzcilvēku klātesamību. Varbūt mainījušās vērtības – pēc ilgās izolācijas protam uztvert pat tikai skatienus, kad sasveicinoties sastopamies ar cita cilvēka acīm maskotajā sejā.
Mazajā Rūjienā tās lielajā un izcili skaistajā kultūras namā sestdien, 18. decembrī, kultūras nama pūtēju orķestris «Tālavas taurētājs» bija aicinājis uz Ziemassvētku koncertu, ko par spīti visam bija sagatavojis kā dāvanu šajā svētku laikā. Nekas, pilnīgi nekas nespēj būt pārāks par dzīvu elpu un emocijām, ko rada vairāki desmiti mūziķu, par klausītāju sajūsmu pēc skaņdarba pēdējās nots, kad mirklīgajā klusumā varēja dzirdēt, kā klusi sīc radiatori. Nekas nevar būt burvīgāks par nerimstošiem aplausiem, kas izlūdzas vēl un vēlreiz atkārtot «Klusa nakts, svēta nakts», kam skatītāji dziedāja līdzi. Nekas nevar būt skaistāks par dodošo un saņemošo emociju plūsmu, kas abpusēji lidoja no mūziķiem pilnās skatuves pie klausītāju pilnās zāles un atpakaļ.
KONCERTS. Diriģenta Gvido Brenčeva vadībā «Tālavas taurētājs» klausītājus emocionāli paņēma savā varā un vēl ilgi nelaida vaļā. Ulda Rusmaņa foto