Vai pastāv bažas, ka ar ezeru kaut kas nav kārtībā, jautāju pētniekam Mārim Liepiņam. Viņš paskaidro: «Izpēte tiek veikta galvenokārt tādēļ, ka īpašums ir jāapsaimnieko. Vēlams tā, lai gala rezultātā gūtu arī peļņu. Vietējiem uzņēmējiem uzņemoties sociāli ekonomiskās funkcijas, piemēram, nodrošinot laivu nomu, izsniedzot licences, tiek piesaistīti makšķernieki, kuri, atbraucot uz pagastu, iegriežas arī vietējā veikalā, tā atbalstot tirgotāju.»
Kāda ir iepriekšējā informācija par zivju populācijas stāvokli Vaidavas ezerā? Kāds pirmais iespaids radies tagad?
Informācija pirms sešiem gadiem tika iegūta galvenokārt no makšķernieku iegādātajām un atgrieztajām licencēm, kurās redzams, kas un cik ticis noķerts, kā arī veicot kontrolzveju.
Pirmais iespaids par šībrīža situāciju ir labs, jo te ir lielie plēsēji – gan zandarti, gan asari, kas parasti ir pirmie, ko nelegālie tīklu zvejnieki izķer. Tā kā Vaidavas ezerā sastopami gan lielie, gan mazie plēsēji, var secināt, ka nelegālā zveja vērā ņemamā apjomā nenotiek. Izskatās, ka ezers ir ļoti produktīvs. Plēsējiem netrūkst arī barības zivju. Mūsu vērtējumā ezers ir labi apsaimniekots.
PĒTNIEKI SKATA LOMU. Māris Liepiņš attēla vidū. Ārijas Romanovskas foto