25 ir nopietns skaitlis, kā nekā ceturtdaļa no simta. Tāpēc par Vizmu brālības jeb, pareizāk sakot, māsības pirmsākumiem aicināju pastāstīt unikālā latviešu kora «Dzirkstis» diriģenti Kanādā VIZMU MAKSIŅU, kura šovasar ne pirmo reizi bija piedalījusies Dziesmu svētkos Latvijā un līdz rudenim ciemosies pie tēva Matīšos.
«Tas bija 1993. gada Dziesmusvētkos, kuros es biju aicināta kā virsdiriģente. Vienā no mēģinājumiem pie manis pienāk Vizma Zandersone — kora diriģente no Dobeles, apsveic kā Vizmu un nodod sveicienus no sava kora «Vizma». Man pat mute palika vaļā, jo nevienu Vizmu līdz tam dzīvē nebiju satikusi. Tuvības sajūta radās uzreiz. Nepagāja ne dažas dienas, un jau svētku laikā vārdamāsa pienāca otrreiz, lai pastāstītu, ka dzirdējusi par Madaru pulcēšanos, — vai arī mēs nevarētu mēģināt sameklēt vēl citas Vizmas? Un jau 1994. gadā Dobelē pie Vizmas Zandersones kopā ar viņas kori notika pirmais saiets, kurā piedalījās deviņas Vizmas. Viņu vidū arī aktrises Vizma Kalme no Valmieras un Vizma Kvēpa. Abas šiem saietiem bijušas uzticīgas no pirmās reizes. Katru gadu saieti notiek citā Latvijas vietā, un Vizma Zandersone joprojām ir to vadītāja, bet mūs kopā satur Vizma Jansone, arī Vizma Ābelīte. Vārdam veltīts ļoti skaists Vizmas Belševicas dzejolis, kam Selga Mence uzrakstījusi melodiju, un tā mums nu jau padsmit gadus pašām ir sava himna un arī karogs.»
25. VISPASAULES VIZMU SALIDOJUMA DALĪBNIECES Matīšu baznīcas dārzā. 2. rindā Vizmu salidojumu aizsācējas Vizma Zandersone (1. no labās) un Vizma Maksiņa. Ivetas Līsmanes foto