Kā tu izvēlējies šo profesiju?
Līdz vizāžista profesijai nonācu nejauši. Man bija doma darboties skaistumkopšanas industrijā, bet tajā laikā, kad es mācījos, apkārt valdīja uzskats, ka tādā profesijā nav ko darīt. Bija jautājums – ko tad es iesākšu ar to izglītību? Taču es tāpat painteresējos par šo profesiju vienā skolā, biju pat aizgājusi paskatīties, kas un kā, – tomēr to atmetu kā variantu. Kad visi mani draugi un klasesbiedri devās stāties augstskolās, sapratu, ka man īsti nav cita varianta. Domāju – ko to gadu darīšu, un iestājos stilistos. Bija doma, ka noderēs vismaz sev, par to, ka tajā jomā vēlāk darbošos, vēl nedomāju. Kad pabeidzu mācības, viena paziņa mani uzrunāja kā vizāžistu, otra… Un tā lēnām tā lieta aizgāja. Nav jau tā, ka uzreiz no skolas sola sāku strādāt par vizāžisti, bet pieprasījums bija, un sapratu, ka tas man ir jādara! Protams, klientu loks veidojās lēnām, jo man kā vizāžistei sevi bija jāpierāda.
Pastāsti, ko vispār dara vizāžists?
Vizāžists ir ne tikai skaistumkopšanas speciālists, bet arī mākslinieks un nedaudz pat psihologs. Tā ir profesija, kas padara klientes skaistākas un priecīgākas. Tomēr mēs ne tikai uzklājam grimu, bet arī izrunājam, kas attiecīgajai situācijai būtu labākais.
LAURA ROZENŠTOKA. Sindijas Liepiņas foto