«No malas viss izskatās ļoti skaisti. Bet jābūt baigam zinātājam, lai tur visos zemūdens akmeņos neapmaldītos un visās lietās nesapītos! Man kaut kā nepaveicās atrast īsti labu konsultantu. Viss sākās ar to, kā projektu nosaukt. Es to nosaucu par ražošanas angāru, nezinot, ka tas nesīs sev līdzi veselu tūkstoti dažnedažādu prasību, kuras jāievēro. Būtu saucis par vienkāršu angāru, tad tas viss iznāktu piecreiz lētāk un apmēram tikpat liels, kādu šo ēku biju iedomājies! Jo, tiklīdz tu piesauc klāt ražošanas vārdu, tā tūlīt prasās siltumnoturība un vēl daudz kas cits… Es neesmu baigais speciālists būvniecības jautājumos, laikam netrāpīju arī uz pareizajiem projektētājiem. Tā nu man par diezgan lielu naudu uztaisīja nekvalitatīvu mantu. Sapratu, ka angāra cena man lēnām aug… Sākuma aplēses bija par 75 tūkstošiem eiro, nu, biju gatavs arī līdz 100 tūkstošiem iet, ja visu – angāru salmu māju paneļu izgatavošanai ar visu aprīkojumu – izdotos uztaisīt. Bet cipars sāka augt – jau līdz 180 tūkstošiem un vairāk. Tobrīd sapratu, ka tādu summu nevarēšu atpelnīt, jo tā nauda taču jāatdod, Eiropas daļa projektā, ko viņi iedod, ir tikai 50 tūkstoši eiro. Un par to vēl būs jāatskaitās. Tā nu man ražošanas angāra cena izauga līdz tādam apjomam, ka turpmākām aktivitātēm jau zuda jēga. Ja angāram būvniecības izmaksas sanāk privātmājas cenā, ja vajadzēja iekļauties kādos 300 eiro uz kvadrātmetru, tad te jau aizgāja līdz 500, pat 600 eiro…
Vēl pirms LEADER projekta biju izdomājis arī ražotni būvēt no salmu paneļiem. Tas būtu pavisam loģiski, un tad tam cilvēkam, kurš atbraucis interesēties par salmu bloku ēku, uzreiz acu priekšā būtu šī ēka. Nu, varbūt nesanāks man tik liels tas cehs, bet lēnām to varu taisīt. Kamēr LEADER projektā ir strikti noteikts termiņš, ja man viss būtu sanācis, tad teorētiski uz nākamā gada septembri visu vajadzētu taisīt vaļā. Bet tā nebūs. Labi, tas maina nianses dzīvē, bet ne jau virzienus un mērķus!
LEADER programma jau nav slikta lieta. Vienkārši – vai nu pašam baigi jāorientējas visās tajās niansēs, vai jātrāpa uz labu konsultantu. Protams, man Valmierā Lauku atbalsta dienestā vienu konsultantu arī piešķīra, bet viņš vairāk bija kā uzraugs, kamēr es būtu gribējis viņu kā mentoru. Divus gadus biju arī LIAA Valmieras biznesa inkubatorā. Pavasarī mūsu sadarbība beidzās, jo viņi saprata, ka salmu māju ideja neattīstās tik strauji, kā to vēlētos inkubators. Tur jābūt dinamiskai izaugsmei, trijos gados jākļūst par eksportējošu uzņēmumu. Te tā lieta tik ātri neiet, tas ir nedaudz cits produkts un cita darīšana. Es par inkubatoru nevienu sliktu vārdu nesaku, vienkārši mūsu virzieni nesakrita. Mana lieta pagaidām kustināma vairāk amatniecības līmenī, nevis kā strauji augošs bizness.
Tai pašā laikā tikai pozitīva ir mana pieredze, būvējot salmu māju Valmieras pievārtē dārzkopības kooperatīvā. Sadarbojos ar biedrību No Salacas līdz Rūjai, popularizējot pašas salmu apbūves ideju. Šis projekts izdevās lieliski, tur viss ir kārtībā, tikai burtiski šajās dienās iecerēto noslēguma pasākumu pandēmijas dēļ nācās pārcelt uz pavasari. Diezgan laba sadarbība izveidojās ar projekta partneriem Vācijā, kur bijām aizbraukuši, nākamgad vienu salmu mājiņu jau vajadzētu uz turieni sūtīt. Tikko tapis arī buklets par salmu paneļu māju būvniecību. Uz nākamo būvniecības sezonu man jau pieteikušies trīs klienti salmu mājām. Vienu gatavošu jau tagad, pa ziemu. Tā, ko uzcēlām šovasar pie Valmieras, bija ceturtā, tagad vēl trīs mājas plānā tepat Latvijā un, ja tā viss sanāks, tad vēl ceturtā būs Vācijā. Kaut kāds saulains skats uz dzīvi patlaban ir.»
Kamēr salmu paneļi pagaidām vēl top Jāņa Saulīša nelielajā darbnīcā Pidriķī, blakus salmu mājas idejai jau reāli tapis krietni mazāks produkts – salmu matracis. Prototipu savam salmu matracim Jānis noskatījis internetā, šādus guļamos izgatavo kāds krievu uzņēmējs Krasnodaras apgabalā.
JĀNIS SAULĪTIS