Stacionārā un ambulatorā rehabilitācija ir atslēgas vārdi, kas jāzina, interesējoties par Vidzemes slimnīcas medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu klāstu. Reģionālajā stacionārā ir sekmējies izveidot multidisciplināru speciālistu komandu, kurā strādā ārsti rehabilitologi, 14 fizioterapeiti, vairāki ergoterapeiti, audiologopēdi un citi mediķi, lai nodrošinātu ārstnieciskās, veselību uzlabojošās un relaksējošās procedūras.
«Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu rehabilitāciju, kas palīdzēs atjaunot dzīvesprieku un uzlabot dzīves kvalitāti,» uzsver kolektīvā, bet «Liesma» sarunājās ar Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centra vadītāju KRISTĪNI MATUKU, ieskicējot gan pašreizējās rehabilitācijas iespējas, gan vērienīgos attīstības plānus.
Cik rehabilitācijas nodaļa vai rehabilitācijas centrs ir stabils un nozīmīgs spēlētājs, ja tā drīkst salīdzināt, kopējā veselības aprūpes iespēju klāstā?
Tas ir pats pamats, kam katrā slimnīcā vajadzētu būt. Jāatceras, ka rehabilitācija sākas jau akūtajās nodaļās. Tajās, kur pacients atlabst pēc operācijas, hipertensīvās krīzes, insulta. Varbūt pacients ir nodaļā, nav pat operēts, neko nav salauzis, bet viņš ir pakritis, trīs dienas gulējis uz grīdas, un viņam jāatsāk kustība. Katrā nodaļā ir ārstniecības personāls, kas gādā par ārstēšanu, bet pacienta aktivizēšanai, kustināšanai pietrūkst gan laika, gan zināšanu, tāpēc komandas darbā iesaistās fizioterapeiti, ergoterapeiti, palīdzot ātrāk tikt uz kājām, izvairīties no komplikācijām. Reģionālā slimnīca vispār nevarētu pastāvēt bez rehabilitācijas, lai varētu sniegt kvalitatīvus pakalpojumus.
Veselības aprūpē runā par iespējām, bet min arī trūkumus – tas jau ir ierasti, trūkstot finansējumam nozarē un pašiem mediķiem, speciālistiem. Kāda situācija rehabilitācijas jomā un mūsu stacionārā?
Darbinieku motivācija ir ļoti augsta, un viņi darbu veic pēc labākās sirdsapziņas, tā vērtēju, bet resursu vienmēr var būt vairāk. Reizēm speciālistu pietrūkst, jo ir liela pacientu plūsma, risinām inventāra jautājumus, organizējam iepirkumus. Rehabilitācijas stacionāra nodaļu noteikti vēlētos plašāku, ar vairāk pacientu gultas vietām, bet tad tīri fiziski pašai nodaļai vajag vairāk vietas, telpas, kas pašreizējos apstākļos nav iespējams.
Bija diskusija par to, vai rehabilitācijas pakalpojumus var saņemt īstajā laikā. Iespējams, ar noilgumu tie vairs nenes labāko rezultātu.
Akūtajos gadījumos rīkojamies atbilstoši pacienta vajadzībām. Ir izveidots atsevišķs pieraksts, pieraksta laiki, lai pakalpojums būtu pieejams divu trīs nedēļu laikā, savlaicīgi ir pieejamas arī rehabilitācijas ārsta konsultācijas.
Vai varat minēt piemērus?
Insulta pacients Vidzemes slimnīcā nonāk ārstēties insulta vienībā, ārstējas neiroloģijas nodaļā. Pie viņa dodas un ar viņu strādā rehabilitācijas komanda. Atkarībā no pacienta ierobežojumiem viņš turpina ārstēties rehabilitācijas stacionārā, īslaicīgās aprūpes nodaļā vai izrakstās no slimnīcas un turpmāk apmeklē fizioterapeitu, ergoterapeitu vai audiologopēdu ambulatori. Katrs gadījums būs atšķirīgs, jo jāizvērtē arī pacienta slodzes noturība, motivācija. Cits piemērs var būt ar pacientu, kam veikta gūžas endoprotezēšana. Kādam pacientam pietiek ar vingrinājumu ierādīšanu, un viņš var atlabt mājās, citam būs ilgāks pēcoperācijas periods, pacients tiks medicīniski novērtēts, un arī viņam piedāvās rehabilitācijas pakalpojumus.
Kāpēc cilvēki saka, ka gribējuši iziet vingrošanas kursu, bet pieraksta pēc trim mēnešiem?
Hroniskas muguras sāpes un jau astoņus gadus? Un pats ikdienā nevingro, gaida kārtējo rehabilitācijas kursu – jā, tad tiešām ir jāpagaida. Apšaubu, ka rinda ir trīs mēnešus, bet pusotru mēnesi pagaidīt var nākties. Un vēl vēlos piebilst, ka nav tāda desmit reižu kursa, jo rehabilitācijā viss notiek pēc indikācijām. Rehabilitācijas ārsts novērtē pacientu un var noteikt, ka valsts apmaksāta rehabilitācija nepieciešama, piemēram, 35 reizes, bet kādam tās būs piecas, var gadīties, ka pietiek ar trim. Viss ir atkarīgs no pacienta veselības stāvokļa. Arodslimības ir atsevišķa pacientu grupa, jā, tad var saņemt vienu vai divus valsts apmaksātus rehabilitācijas kursus gada laikā, bet bieži gadās, ka saasinājumi ir ātrāk un pacients pēc akūta saasinājuma nonāk rehabilitācijā.
Teicāt, ka Vidzemes slimnīcas rehabilitācijas centra pakalpojumus izmanto arī kaimiņu pilsētu un novadu iedzīvotāji.
Pēc akūtām saslimšanām, kad jāārstējas rehabilitācijas stacionāra nodaļā, ir pacienti arī no Balviem, Gulbenes, visa Vidzemes reģiona, bet ambulatoros pakalpojumus izmanto smiltenieši, cilvēki no Limbažu, Salacgrīvas puses, protams, vietējie. Pacientu plūsma ir liela, un tas ļoti saistīts ar mūsu ikdienu.
Palīdzību meklē laikā vai novēloti?
Mazkustība ir viens no lielākajiem iemesliem, kāpēc pacienti nonāk rehabilitācijā, arī bērni un pusaudži. Bet, ja par kavēšanos, tad diemžēl fizioterapeits bieži vien rindā ir pēdējais speciālists, pie kura cilvēks griežas. Es nesaku, ka vienmēr, bet ļoti bieži ķēdei vajadzētu būt tādai, ka no ģimenes ārsta dodas pie fizioterapeita un, protams, drīkst ierakstīties arī rindā uz izmeklējumiem un pie neirologa, ja šī konsultācija būs nepieciešama, bet bieži vien fizioterapeits, rehabilitācijas ārsts ļoti labi risina problēmas, īpaši, ja, piemēram, muguras sāpes ir fiziskas pārslodzes vai tieši pretēji emocionālas pārslodzes rezultāts, jo arī tad muskuļu saspringums var radīt ļoti nepatīkamas sajūtas.
Veicot izmeklējumus, lepojas ar tehnoloģijām. Jaunais un modernais, kas palīdz rehabilitācijas procesā?
Tas, ko varētu nosaukt – robotizēts vertikalizācijas galds, ko izmanto līdzsvara trenēšanai. Ļoti labs rīks pacientu motivēšanai, bet tas vairs nav jaunums, vairākus gadus izmantojam. Otra tehnoloģija kopš pērnā gada – augstas intensitātes lāzerterapijas ierīce. Efektīva un inovatīva metode, kas palīdz, ja ir karpālā kanāla, plecu cīpslu iekaisums, palīdz pie spranda sāpēm, savilktiem muskuļiem. Būs arī citas un vajadzīgas jaunās tehnoloģijas, bet to izvietošanai un izmantošanai gaidām jauno rehabilitācijas centru. Ļoti ceram aicināt jaunas iedzīvotāju grupas, arī seniorus, kas varētu izmantot rehabilitācijas pakalpojumu daudzveidību. Jaunajā centrā būs vajadzīgi pakalpojumi arī bērniem ar īpašām vajadzībām un arī plašas ūdensdziedniecības iespējas. Viss, domājot par veselības atgūšanu, uzturēšanu un veselīgu atpūtu.
KATRĀ SLIMNĪCĀ ir jābūt rehabilitācijas centram, lai nodrošinātu ātrāku pacienta atlabšanu. Vidzemes slimnīcā Rehabilitācijas centra darbu vada Kristīne Matuka. Ārijas Romanovskas foto
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03
#SIF_MAF2023