Rets Kastanis jeb paldies, mammu, paldies, tēti
Pieļauju, ka vairākumam no lasītājiem vecāku dotais vārds bijis trāpīgs, lielākoties arī latvisks un tikai viens — kristībās doto neskaitot. Lai arī likumi jau izsenis vecākiem neliedza bērnam piešķirt divus vārdus, to pagājušajā gadsimtā piekopa visai reti. Tam bija dažādi apsvērumi, lielākoties praktiskas dabas. Pašlaik Latvijā visi šie apsvērumi vairāk nekā bieži tiek ignorēti, vēl bērnam mātes puncī esot, — jaunie vecāki likuma ietvaros savu atvasi gatavi nosaukt dažnedažādākajos vārdu salikumos, arī retos un no citu tautu valodām aizgūtos vārdos.
Saka, ka šī mūsdienu modes tendence puikam dot vārdus Jānis Roberts vai meitai Anna Kristīne balstās uz abu vecāku neizlēmības izšķirties par vienu, reizēm šis iznākums ir kā kompromiss starp abiem — labi, liksim divus. Nevar noliegt arī Rietumu pasaules ietekmi, galvenokārt populārās kultūras pirkstu. Bet galvenais iemesls, manuprāt, ir protests pret visu tradicionālo — nost ar Jāni, Ilzi, mans bērns būs īpašāks, ja viņu sauksim par Kairiju Anuku. Tas laiks, kad visi ir mierā staigāt vienādās drēbēs, ir aiz muguras, un varbūt labi, ka tā, tiesa, šajā jautājumā, iespējams, esam aizgājuši jau par tālu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv