Saulei tuvāk. Tālajos Austrumos

Tā par Altaja kalnu pāreju, kas līdz tam nav bijusi iegrāmatota un tāpēc Valmieras kalniešu nosaukta mūsu pilsētas vārdā, tālajā 1970. gadā rakstīja Viesturskolas skolotājs Imants Sietinsons. Tad viņš jau ir pieredzējis kalnietis un vadījis vairākas kāpēju grupas. Bet 60. gadu nogalē, kad tapuši šie teksti par Tālajiem Austrumiem, Imants (pēc toreizējās kvalifikācijas viņam tāpat kā grupas vadītājam Jānim ir otrā sporta klase) atbild par inventāru grupā, kas dodas uz Sahalīnu, Kuriļu salām un Kamčatku. Atšķirībā no pārējiem materiāliem, kas saglabājušies Imanta arhīvā, šis ir apjomīgs un ļoti «tehnisks», acīmredzot dalībnieki vairāk virzīti uz faktu fiksēšanu, izziņu. Tātad — nopietna lieta. «Pārgājiens atbilst 4. kājnieku kategorijai ar kalnu tūrisma elementiem.» Bet šodien ieskatīsimies, piemēram, «atskaites» ne tik nopietnajās lappusēs par grupu un Sahalīnu.

I.Tie esam mēs

JĀNIS. Pats par sevi: Nekad nešķiras no lielā fotoobjektīva un aplam mīl kaitināt vāja rakstura sievietes ar muļķīgām kulināra rakstura pamācībām. «Tūrisms ir viens no tiem sporta veidiem, kas nav pielīdzināms zirgu sportam un kur nav skatītāju. Dod sirdij un prātam, norūda fiziski un garīgi, bet nekad nav garlaicīgi.»

Mēs par viņu: Vada labi, rūpējas par grupu, brīžiem nevajadzīgi iejaucas grupas saimnieces darīšanās. 

EGONS, sporta meistars kalnu tūrismā:Tūrisms ir labākā atpūta, kuras laikāvar gūt daudz jaunu iespaidu un drošu draugu. Grupas vadītājs par viņu: Ļoti pieredzējis un vispusīgs tūrists, uz kuru var paļauties pat tad, kad viņš pats šaubās. Caur to ne tikai tūrisma iesācējiem iedveš tādu bijību un cieņu, ka viņam vājības tiek piedotas kā pats par sevi saprotamas lietas. Vēl arvien ļoti mīl saldumus.

IMANTS SIETINSONS. Jauns, neprecējies Viesturskolas skolotājs. Arī Kuriļos — aizrautīgs fotogrāfs. Egona Zablovska foto