To, ka Valmieras kvēlākie futbola fani bija stipri noilgojušies pēc savas komandas, liecināja arī kupli piepildītās tribīnes svētdienas pēcpusdienā, īpašu rozīnīti pirms kārtējās duelēšanās ar Mettas vīriem piešķīra arī pašmāju puiku – Viļņa Bekmaņa, Mikus Frišfelda, Renāra Veličko un Artūra Cukura – izpildītā Valmieras himna – Dziesma par Valmieru, sagaidot futbolistus uz laukuma.
Arī paši Valmieras futbolisti uzsūca šo no laukuma malām nākošo enerģiju, kas viņus dzina uz priekšu visas spēles garumā. Un priekšā, lasi Mettas, laukuma pusē viņi uzkavējās visai bieži – pirmajā puslaikā tikai Fortūnas trūkums liedza svinēt vismaz vienu vārtu guvumu – lieliskas izdevības neizmantoja teju katrs no mūsu uzbrucējiem – Rikardo Grejs, Rašids Brauns, Alvis Jaunzems un Kristers Lūsiņš. Pēcāk pēcspēles vērojumos pretinieku treneris Andris Riherts teicās pirmajā puslaikā saskaitījis 14 valmieriešu sitienus pa vārtiem, uz ko gan blakus esošajam Gatim Kalniņam iepletās acis. Realitātē tālu no patiesības nebija, šis noteikti bija labākais puslaiks šīs sezonas četrās spēlēs ar šo komandu. Par sniegumu tajā labus vārdus būtu pelnījuši teju katrs no spēlētājiem, bet jo īpaši acīs krita divu komandas stūrakmeņu – Kalniņa un Veinberga – nosvērtais sniegums – mierīgi, pārliecināti, gudri.