Ja viss izšķirtos vienā spēlē, tad mūsējie varbūt varētu – ja todien sakristu visas zvaigznes – Rīgas Zeļļus pārsteigt, taču garākā maču sērijā ļoti redzams bija rīdzinieku rezervistu soliņa garums tieši līdzvērtības ziņā. Zeļļu treneri varēja netraucēti rotēt ar vismaz 10 spēlētājiem no pieteiktā duča, pēc vajadzības piemeklējot spēlētājus katrai situācijai, bet valmieriešiem reālu rezultātu nesošs bija tikai starta piecnieks pēdējās spēlēs – Smits, Karlsons, Ate, Novickis un Kohs, pārējos no soliņa pieceltos faktiski varēja izmantot vien īslaicīgai līderu kvinteta atpūtināšanai.
SAVĀ STILĀ. Iespējams, šosezon mūsu komandas stabilākais savā sniegumā laukumā bija ārēji allaž nesatricināmais ukraiņu divmetrinieks Rostislavs Novickis. Valmieriešu 15. numurs (ar bumbu) nekad neatteicās no iespējas uzbrukumā triekt bumbu grozā no augšas. Paldies, Rostik, par šiem mirkļiem un izturību visas sezonas garumā! Foto no komandas Facebook arhīva