Sveiks, zaļais un ziedošais!
Kad mana mamma, sezonu atklājot, atkal satikās ar saviem dārza kaimiņiem, visbiežāk viņi cits citam teica: «Nu, rau, paldies Dievam — vēl vienu ziemu esam pārlaiduši!» To dzirdot, bieži vien nodomāju, sak, kas gan tur tik traks, jo gadalaiki taču 365 dienu ritumā mēdz mainīties vairākkārt.
Tad kāpēc par pārējiem tā nerunā? Tikai ar gadiem, ar katru kārtējo garo ziemas cēlienu atnāk apziņa, ka starp gaišuma pilnajiem Ziemassvētkiem un pirmo sniegpulkstenīti visa kā tomēr tev ir mazāk. Nakts garums nepiekāpīgi svin uzvaru pār dienu, tumsa pār gaismu, daudz mazāk ir saules, mazāk arī kustību, toties visapkārt papilnam dažādu vīrusu un saslimšanas iespēju. Ja vien cilvēks, nespējot (vai arī negribot) tam visam pretoties, nonāk ziemas depresijā, tad labi nav. Bieži vien pret šādu apātiju nelīdz ne zāles, ne arī vitamīni. Un tikai, atnākot pavasarim, notiek brīnums — cilvēks reizē ar dabu atmostas.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv