Kad pirmās no tām uz Zemes sāka lidot, zinātniekiem nav pat skaidrības, bet ir atrastas pārakmeņojušās kamenēm līdzīgu kukaiņu atliekas, kuru senums tiek vērtēts pat 40 miljoni gadu. Izteiksmīgas, labi izpētāmas kukaiņu atliekas parasti atrod sacietējušos koku sveķos, arī dzintarā, bet kamenēm līdzīgu tur nav, jo tik lielam kukainim sveķos noslīkt nav izdevies pat gadu miljonos.
Taču dabā notiekošais liek domāt, ka kamenes radās vienlaikus ar augu valstības aizsākumiem, jo dabai kamenes bija vajadzīgas tieši augu daudzveidības un izdzīvošanas nodrošināšanai. Arī mūsdienās vien kamenes, kurām ir daudz garāka mēle (to mēdz saukt arī par zobentiņu) nekā bitēm un citiem nektāru ēdošiem kukaiņiem, var apputeksnēt sarkano āboliņu, lucernu, daudzus tauriņziežu, lūpziežu, skarblapju un vēl citu dzimtu augus. Bez kamenēm šie augi gluži vienkārši kļūtu neauglīgi, neturpinātu nedz sevi, nedz savu dzimtu. Tūdaļ gan jāpiebilst, ka kamenes, atšķirībā no bitēm, ir neiecietīgas pret bojātiem ziediem. Jautājums varētu vien būt, kā viņas šādus ziedus jau pazīst pa gabalu un tiem pat netuvojas.
NOSLĒPUMAINĀ. Pievērsiet uzmanību kamenes izteiksmīgi krokotajiem spārniem, kuri šiem kukaiņiem nodrošina spēju lidot.