eLiesma.lv Valmieras un Vidzemes ziņas

Lai lasis nekļūst par dabas retumu

AI

Aivars Ustups

Autors • 01.11.2016.

Lai lasis nekļūst par dabas retumu
Burtu izmērs
Lai lasis nekļūst par dabas retumu

— Oktobrī ūdens aizpūšana no jūras krasta lašu ienākšanu upēs būtiski piebremzēja, tādēļ vēl jo būtiskāk ir nosargāt nārstu jau ienākušajiem. Tie paguva jau vasaras nogalē, kas bija pietiekami lietaina. Ir dažādas sakritības ar vējiem un ūdeni jūrā, kuras pat vēl nav līdz galam izpētītas, kas nosaka laiku un apstākļus, kad šīs zivis sāk ienākt upēs uz nārstu. Nav retums, ka jau jūlija beigās un augusta sākumā, ejot gar upi, var pamanīt taimiņus. Ir ziņas, ka laši uziet augšā līdz Gaujienai.  Iespējams, ka tie iet vēl augstāk, bet tik tālu uz augšu vēl nav ļoti pētīts. Taimiņi aiziet stipri tālāk, pat mazos meliorācijas grāvjos, kas reiz bijušas upītes. Viņiem ir instinkts, ka jātiek uz nārstu atpakaļ tur, kur dzimuši. Zivis dzimtās upes nosaka pēc viņām pazīstamā ūdens ķīmiskā sastāva. Tādēļ būtisks ir lašupju pat minimāls piesārņojums ar dažādām vielām. Tad zivis vairs savu dzimto upi nespēj atrast un nārsts var arī izpalikt.
Vai aizliegums šajā laikā spiningot nav pārāk bargs? Pat, kad šāda aizlieguma nebija, lasi Gaujā pie Valmieras noķēra vien daži.
Uzskatu, ka nav. Ja tiešām visi būtu tik godīgi, ka ķertu vien līdakas un, noķerot lasi vai taimiņu, to noteikti atlaistu, varētu vēl par to domāt. Pieredze  diemžēl liecina, ka agrāk it sevišķi Gaujas lejastecē noķēra daudzi, bet atlaida tikai retais.  Turklāt, kad drīkst spiningot ar mākslīgiem mānekļiem, šo paņēmienu izmanto malu zvejnieki, kuri jau tieši lašus vai taimiņus cenšas noķert.
Ir tā, ka lašveidīgās zivis pie nārsta vietām ierodas jau labu laiku pat pirms nārstošanas. Tur oļos lašu mātes ar asti sāk veidot ligzdu bedrītes. Nārstojot katrā tādā tiks atstāti ap 10 tūkstošiem ikru, kurus apaugļos tēviņi un pēc tam turpinās šīs ligzdas sargāt. (Izšķīlušies mazuļi izlien no grunts tikai maija sākumā.) Pirms nārsta un nārsta laikā lašveidīgie nebarojas, tātad it kā nebūtu uz mākslīgās ēsmas pat noķerami. Taču, kad viņu veidotajai bedrei slīd pāri mānekļi, zivij šķiet, ka rūpīgi veidotā nārsta vieta ir apdraudēta. Tā, lai traucētāju aizdzītu, metas virsū māneklim, bet  trāpās uz āķiem, faktiski tiek aizķerta, cemmerēta. Tāpēc pareizi ir lašveidīgās zivis netraucēt nedz  pirmsnārsta, nedz nārsta laikā. Varbūt spiningošanas ierobežojumus rudeņos varēsim atcelt, ja atkal pienāks laiki, kad Latvijas upēs  lašu un taimiņu būs daudz.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā

E-avīze no 8,00 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Populārākie

  1. Pilsētās un novados 19.08.2026.

    Salacas garšas Mazsalacā

  2. Nedēļas nogale 21.08.2026.

    Līču skolas līkločos

  3. Vēsturē 18.08.2026.

    Pabeigta senā Rīgas – Valkas – Tērbatas lielceļa Latvijas posma vēsturisko krogu apzināšana un izpēte

  4. Kultūra un izklaide 18.08.2026.

    «Jāiet ir tautās!» – 96 gadus vecais «Zelta ritmu» dalībnieks atklāj savu dzīvesprieka recepti

  5. Mūsu drošībai 19.08.2026.

    Iepazīst bruņutehnikas ražošanu un izmantošanu

  6. Projekts 18.08.2026.

    Inovāciju fonds – būtisks finanšu instruments Zaļā kursa mērķu sasniegšanai

  7. Izglītība 18.08.2026.

    Diasporas jauniešu personības izaugsmes nometne «Olimpiskais kvants 2026»

  8. Viedokļi 18.08.2026.

    Septiņas profesijas,kas izturēs mākslīgāintelekta laikmetu

  9. Pilsētās un novados 19.08.2026.

    Noslēgušies būvdarbi un turpinās mācību vides aprīkošana četrās Valmieras novada skolās

  10. Pilsētās un novados 19.08.2026.

    No vitrāžām līdz spiedogiem – meistarnīcas bērniem un jauniešiem Valmiermuižā