eLiesma.lv Valmieras un Vidzemes ziņas

Mitrāji — bagātības, kādu daudziem nav

AI

Aivars Ustups

Autors • 07.02.2017.

Mitrāji — bagātības, kādu daudziem nav
Burtu izmērs
Mitrāji — bagātības, kādu daudziem nav

Šādu piekrišanu tik daudzās valstīs Ramsāres jeb, kā tagad dēvē, Mitrāju konvencija ir ieguvusi ar to, ka ļoti paplašinājusies tās pieņemšanas sākotnējā ideja. 1971. gadā galvenais akcents bija aizsargāt ūdensputnu dzīves vidi, kas mitrāju samazināšanās dēļ strauji sarūk.

Ar nokavēšanos novērtētie

Pašlaik, zinātniekiem daudz rūpīgāk un ar jaunākajām tehnoloģiskajām iespējām izvērtējot mitrājos notiekošos procesus, vairāk nekā pārliecinoši tiek pierādīta vajadzība pēc mitrājiem. Tie ir ļoti nozīmīgi ne vien bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā, bet arī cilvēku labklājības nodrošināšanā. Diemžēl arī mitrāju vajadzību (tāpat kā citas dabā saudzējamas vērtības) sākam apzināties ar lielu novēlošanos: zinātnieki lēš, ka kopš 1900. gada ir jau izzuduši (pareizāk, iznīdēti vai sabojāti) 64% pasaules mitrāju. Te jāatceras, ka mitrāji ir ne tikai purvi. Tos veido arī palienes, dažādas ūdeņu platības, pat mākslīgās. Tieši mitrāji ir tie, kas regulē ūdens režīmu, palīdz samazināt plūdus, veic ūdeņu attīrīšanu un papildina ar ūdeni gruntsūdeņus. Arī zem Latvijas esošās saldūdens lielās rezerves ir tur iekrājušās tikai no mitrājiem, galvenokārt purviem. Arī Salacai vai vistīrāko ūdeni starp citām Latvijas upēm nodrošina tā pieplūdums ar neskaitāmajiem avotiem no dižākā mūspuses mitrāja Ziemeļu purviem.

Upju, ezeru un purvu zeme

Nozīmīgākās mitrāju platības pie mums veido vairāk nekā 12400 upes un 2256 ezeri, kas ir lielāki par hektāru, tie kopā ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm aizņem ap 3,7% no Latvijas teritorijas. Nosacīti neskarti purvi aizņem 4,9%, bet kūdras atradnes (purvi un daži slapjo mežu veidi uz kūdras augsnēm) aizņem 10,4% no teritorijas.

Mums ir arī bagātības, par kādām daudzas pasaules valstis var vien sapņot. Tās veido sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas novērtētas kā starptautiski nozīmīgas Ramsāres vietas: Kaņiera ezers, Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvi, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss. Tās ir vietas, kurās daba vēl joprojām ir dabiska un kuras tādas saglabāt arī nākotnei ir mūsu paaudzes pienākums.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā

E-avīze no 8,00 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Populārākie

  1. Pilsētās un novados 04.08.2026.

    Aizvadītas mājas kafejnīcu dienas

  2. Projekts 05.08.2026.

    Māja no salmu paneļiem šodien ir realitāte

  3. Pilsētās un novados 05.08.2026.

    Rūjienas aptiekai – 185

  4. Pilsētās un novados 05.08.2026.

    Krāšņi un skanīgi aizvadīti Rūjienas pilsētas svētki

  5. Dzīvesstils 07.08.2026.

    Komsi – čau-čau puika no Somijas. Ik vasaru Valmierā

  6. Pilsētās un novados 05.08.2026.

    Izstādes Rūjienas Izstāžu zālē

  7. Viedokļi 05.08.2026.

    Mediju vide mākslīgā intelekta laikmetā: cīņa par realitāti, uzticēšanos un cilvēku domāšanu

  8. Pilsētās un novados 04.08.2026.

    Kabatā divvirzienu biļete

  9. Pilsētās un novados 04.08.2026.

    Ražas sezonai sākums ir labs

  10. Projekts 04.08.2026.

    Energoefektīvs – labāks un lētāks dzīvošanai