Kad tā bija piefotografēta pilna, filmiņu veda attīstīt. Es tagad pat tā neatceros, cik kadrus tur varēja uzņemt, bet man liekas, ka bija ap trīsdesmit. Un nebija jau tā, ka šos kadrus visus uzņēma vienā reizē. Nē! Parasti vienu vai divus foto uzņēmām svētku reizēs, piemēram, 1. septembrī pie skolas, tad vēl kādās dzimšanas dienas svinībās, Ziemassvētkos. Jo katrs kadrs kaut ko arī izmaksāja – bija jāpērk baterijas, foto filmiņa, kas pēc tam jāattīsta. Kā šodien atceros to sajūtu, ka paciņā uz pastkasti atnāca attīstītie foto, kurus ieraudzījām pirmo reizi. Un tā īpatnējā foto smarža, kuru nemaz tā nevar aprakstīt. Tomēr pat ar to, ka kadrus lieki neizšķērdējām, mums mājās ir vairāki foto albumi, pilni ar bildēm. Un vēl kāda kaudzīte gaida savu albumu.
Un cik tavā telefonā ir foto?
Burtu izmērs