Kāda ir vienkārša sirds? Kāds ir šis divdesmit astoņus gadus jaunais valmierietis? Ko viņš domā, kā dzīvo, kā jūt? Gada nogales saruna ar aktieri, kura kāpiens burvju kalnā, kā tautā saka, nav bijis rozēm kaisīts, bet Arta ielā rozes ir uzziedējušas. Zināms, ka ilgi ziedēs.
Kā ir nonākt uzmanības centrā?
Es nemeloju, es esmu vienkāršs cilvēks, tas mani mulsina. Goda vārds! Pēc Spēlmaņu nakts, jā, tas bija ļoti mulsinošs brīdis. Patīkami, bet ar šo sajūtu nespēju aprast.
Tavu skatuves naglu pacilāju, apskatīju. Skaista. Kas tavā dzīvē no tā mainās?
Manī ir nesavtīgs prieks! Lielā ir sajūta, ka mēs visi esam uzvarējuši. Nevis es, bet mēs visi – «Burvju kalna» ansamblis, mans teātris, mani kursa biedri, un balva ir piešķirta cilvēkam no tautas. Dzīvē nekas nav mainījies. Sēdi pie šī paša galda (sarunājamies telpā, kur notiek jauno iestudējumu sagatavošana, teksta lasīšana – red.), un viss turpinās. Tas vakars bija, nākamajā dienā paspēju ievilkt gaisu, tad biju mēģinājumā. Dzīve turpinās, bet skaists ir tas mirklis.
SAVĀ PILSĒTĀ UN TEĀTRĪ. Aktieris Artis Jančevskis mirkli pirms gadu mijas. Aizejošais viņam nav prieku noskaudis, un nākamajā viņš gatavs mesties iekšā. Ārijas Romanovskas foto