Ledus laikmeta beigās Baltijas jūras noteci uz okeānu divas reizes nosprostoja ledājs (skat. internetā Vikipēdijā — Baltijas ledus ezers). Pirmo reizi ūdens līmenis bijis 40 m virs okeāna. Gaujā pie Valmieras līmenis ir 29 m. Tātad jūras līmenis bijis 11 m augstāk un krasts, šķiet, bijis virs tagadējā uzraksta VALMIERA. Tur ir izteikta kants, kas turpinās lejup gar Gauju, jaunā skola ir krastā, krasta līniju mana gar Limbažu ielu. Visa Valmieras centrālā daļa bijusi gandrīz kā sala. Savienojums ar cietzemi bijis tikai pa Beātes ielas posmu, pa kuru bruņinieku laikos tika izrakts Bīskapa grāvis. Pils vieta piemērota ezerpilij. Zem ūdens bija daļa no Pārgaujas, zeme zem autoostas un bijušās šķiedras kopmītnes. Tur visur ir Gaujas sēres. Vai Gaujas ielas iedzīvotāji iedomājas, ka viņi dzīvo senās jūras krastā? Jūras krasts nebija taisns kā tagad, bet atgādināja fjordus. Upe bija plata, tece lēna, kritums minimāls, tagadējā gultne pilna ar sanestām smiltīm. Arī mūsdienās smiltis plūst un veido bīstamus atvarus. Pirms 11 200 gadiem ūdens izlauzās cauri Zviedrijas vidienei un līmenis sāka kristies.
Pirms 10 800 gadiem kļuva aukstāks un ceļš noslēdzās. Līmenis cēlās par 25 m. Otrajā reizē jūras līmenis nesasniedza Valmieru, bet tikai līdz Līčiem. Tomēr ietekme uz Gaujas līmeni pie Valmieras bija. Vasaras līmenis gāja pa taciņām un celiņiem gar Gauju un līdz Dīvala kraujai. Pirms 10 500 gadiem kļuva siltāks un ledājs atkāpās.
Redakcijas piezīme. Par līdzīgu tematu rakstījis Bruno Sīpols 2007. gada 25. aprīlļa un 30. maija Valmierieša numuros rakstā Vispirms bija upe.