Pēc I pasaules kara beigām, 1919. gadā, minētajā adresē kā īpašnieks reģistrēts linu tirgotājs Augusts Akmentiņš. Turīgs kungs. Viņam piederēja paliels zemesgabals zem Rīgas 19 un Jurģu ielas 2 ēkām; gruntsgabals 7530 pēdas (1 pēda = 30,48 centimetri). 1903. gadā nopirka atraitnes Marijas Galkinas blakus esošo zemesgabalu Nr. 82 uz Rīgas un Diakonāta ielas stūra. Zemi 1886. gadā bija iegādājies viņas vīrs, ģildes tirgotājs Galkins. Augusts Akmentiņš lielākos ienākumus guva, izīrējot 6 dzīvokļus ar 10 istabām. (LVVA, 1359.f., 1.apr., 41.l.). 1914. gadā – viens no 8 pilsētas parka dibinātājiem kopā ar Georgu Apini, Eduardu Lāceru, Kārli Vītiņu, Jāni Velēnu, Kārli Eliasu, Antonu Meneku un Dāvi Gūbinu. Lielākā daļa no viņiem sabiedriski aktīvi cilvēki, arī Akmentiņš.
Valmieras Latviešu biedrības anketā, kas aizpildīta 1939. gadā, lasāms pašrocīgi rakstīts dzīves gājums: «Esmu dzimis 1866. gada 30. novembrī, neprecējies. Namsaimnieks. Mācīts melderis, amatā nostrādāju 7 gadus. Pēc tam 40 gadus lauku ražojumu tirgotājs. Uzņemts Valmieras Latviešu biedrībā 1906.g. 3. X; mūža biedrs no 1911. g., Valmieras pilsētas domnieks no 1917.g. līdz 1925.g. 8 gadus strādāju nodokļu komisijā. Vecpuišu parka līdzdibinātājs. Piedalījies Valmieras slimnīcas dibināšanā. Valmieras biedrības Krāj-aizdevu sabiedrības dibinātājs. Valmieras savstarpējās uguns apdrošināšanas biedrības dibinātājs un 25 gadus valdes loceklis. Sabiedrības «Zeme» dibinātājs.» (LVVA, 3068.f., 1. apr., 20.l.)
Rīgas iela. Foto no Valmieras muzeja krājumiem