Valmierieši līdzīgās tikšanās reizēs klausījušies un turpinājuši stāstus par pilsētas ielām, Krāču kaktu, Kārlienu un citām vietām, dzimtām, uzņēmumiem, kādai profesijai piederīgajiem, bet šoreiz atslēgas vārds bija Limbažu iela. Vai arī — Limbažu firtelis, kā Valmierā mēdza teikt pagājušā gadsimta sākumā, kad vācu Viertel visticamāk bija tikpat ikdienišķs vārds kā vēlāk krieviskais kvartāls. Arī uz šiem ielas stāstiem bija sanākuši valmierieši ne tikai no Limbažu ielas vien: kādreizējā nomale, kas joprojām ir nozīmīga satiksmes dzīsla pilsētas asinsritē, atmiņās tuva un mīļa daudziem.
Pirms divdesmit gadiem Valmieras muzejs plašā izstādē vairākus mēnešus ļāva iepazīties ar ekspedīcijā savāktajiem materiāliem par Limbažu ielas vēsturi, ļaudīm un notikumiem. Toreizējais muzejnieku vākums, Matildas Kravales glabāts un apkopots, bija pamats arī šīs sestdienas sarunām bibliotēkā, muzeja vēsturniece Ingrīda Zīriņa savukārt iezīmēja ielas senākās vēstures posmus — kā sākotnējais ceļš uz Dikļiem no iepriekšējā gadsimta sākuma veidojies par ielu, kā pilsētas domes atvēlētajos zemes gabalos valmierieši un ienācēji no blakus pagastiem pamazām cēluši mājas un iekopuši zemi, kā cauri pasaules kariem, juku laikiem un varu maiņām pie tās turējušies.
INTERESE. Limbažu ielas stāsti sestdien bija sapulcējuši daudzus valmieriešus. Ārijas Romanovskas foto