Lai nu kam, bet Lielajam pretī runāt nebija pieņemts – no pārliecināta komunista viņš bija šķīstījies caur daudzām partijām, tostarp pašdibinātu veidojumu, kamēr nonācis līdz Arāju un ecētāju partijai, kur bariņš veco komunistu ar gavilēm Lielo uzņēma par savējo.
Lielais tāpat kā Cēzars spēja vienlaikus darīt vairākus darbus – bīdīt šurpu turpu zāles pļāvēju savā brīvdienu viesu namā, kalt priekšvēlēšanu plānus par biežāku rēgošanos TV sižetos un uzklausīt parteigenosses Sešinieka žēlabu par kaimiņa rīcību, kuru pašvaldības policija atzinusi par likumīgu, savukārt Sešinieka rīcību – par noziedzīgu. Kā svētais Sešinieks lai izdzīvo tik ļaunā pasaulē?
Lielais acumirklī atcerējās partijas priekšvēlēšanu programmā ierakstīto: solidaritāte nepieciešama tiem, kuri paši nevar aizstāvēt savas tiesības.