3. vidusskolas muzikālās audzināšanas skolotāja Ausma Āboliņa (dzim. Tetere) saveda mani kopā ar 11. klases skolnieku Andri Broku, kurš spēlēja akordeonu. Skolēni kartupeļu novākšanas talkās bija nopelnījuši naudu, un skola nopirkusi akordeonu. Andris savulaik bija spēlējis kāzās, dejās. Kādreiz, ejot no Varoņiem uz mājām, mani uzrunāja zēns uzvārdā Rozītis. Es nesu trompeti, un viņš piedāvāja spēlēt viņa kapelā. Viņa māsa Rūta un es mācījāmies vienā klasē, viņi dzīvoja Dārza un Rīgas ielas stūra mājā. Man patika spēlēt skolas pūtējos, tādēļ atsacīju. Andris Broks Rozīša kapelā iemācījās deju mūzikas melodijas. Viņš spēlēja melodijas, es piemēroju tās trompetei. Ja vajadzēja, pierakstīju notis un mājās melodiju transponēju man pieņemamā “dūrē”. No mūsu 8. klases ansamblī trombonu spēlēja Raimonds Riekstiņš, bungas sita Zigurds Ābele, pie klavierēm bija Juris Mesters. Trombonu neviens nepratām. Paņēmu to uz mājām, mums bija klavieres, un pamazām ar salīdzināšanas metodi atradu do mažora gammas nošu pozīcijas trombona kulisei. Raimonds bija spēlējis tenoru, tā ka trombons viņam piestāvēja. Spēlējām skolas vakaros dejās. Tās atklājām ar valsi “Tulpes no Amsterdamas”. Repertuārā bija “My Bonie”, “Bordenas mūri”, “Vaterlo tilts” u.c. Tas nebija daudz, bet vairāk kā nekas.
PAMATSKOLU BEIDZOT. Guntis augšējā rindā pirmais no labās. 1959. Foto no personiskā arhīva