«Pateikt, kurā brīdī koks ir noteikti nozāģējams, nevar neviens speciālists. Taču ir pazīmes, kas liecina par koka bīstamību. Ja pieeju pie koka un šādas pazīmes neredzu, man nav pamata uzskatīt, ka koks ir bīstams. Lēmumu likvidēt koku vai ne es kā speciālists pieņemu jau pirmajās sekundēs. Man nav svarīgi, kāds dosjē par šo koku ir sarakstīts, man tas ir pieredzes jautājums. Ja pieņemu lēmumu likvidēt, tad esmu saskatījis pietiekami daudz iemeslu, kādēļ jālikvidē. Ļoti būtiska ir parka situācijas izpratne un reizē ar to vērtējums, kurā vietā koks parkā atrodas. Ja nostūrī, var tādu koku vēl kādu gadu vērot un cerēt, ka tas noturēsies. Par bīstamajiem kokiem vietās, kur uzturas daudz cilvēku, man likvidēšanas lēmums jāpieņem nesaudzīgi un ātri. Taču tajā brīdī, kad vērtēju kādu koku pirmo reizi, es varu arī kaut ko nepamanīt. Bet, katru reizi atnākot uz parku, it sevišķi, ja skatās uz koku lapu stāvoklī un bezlapu stāvoklī, varu pamanīt kaut ko nedaudz citādāku.
…