Pēc Baltijas tautas kustību padomes vairākkārtējas tikšanās un kopējās nacionālās politikas izstrādes kādā apspriedē Igaunijā, domājot, kā pēc iespējas emocionālāk un manāmāk atzīmēt 1939. gada 23. augustā slepeni parakstīto Staļina un Hitlera lielvaru pakta piecdesmito gadadienu, Igaunijas Atmodas līderis Edgars Savisārs ierosinājis triju Baltijas valstu ļaudīm no Tallinas cauri Rīgai un līdz pat Viļņai sadoties rokās, veidojot pasaulē vēl nebijušu brīvības ķēdi.
Spilgti šo notikumu savā 1995. gadā izdotajā grāmatā «Gadījuma karakalps» apraksta Latvijas Atmodas un Tautas frontes līderis Dainis Īvāns: «Baltijas ceļa manifestācijai nav un nav arī iespējami analogi pasaules nevardarbīgas atbrīvošanās cīņu vēsturē. Saskaņā ar kopīgi izstrādāto scenāriju 23. augusta vakarā uz desmit minūtēm visā šosejas Tallina – Rīga – Viļņa garumā cilvēkiem vajadzēja sadoties rokās, raidot vienam pie otra vārdus: brīvība, vabadus, laisve! Mēs paši nedomājām par pasākuma kosmiskumu, par tā globālo vērienīgumu. Svarīgāk likās emocionāli apliecināt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas kopību un pierādīt, ka varam veikt arī organizatoriski tik sarežģītas lietas.