Oficiāli mūsu valstī ir vien ap 50 tūkstošiem bezdarbnieku (neskaitot gan tos, kuri bez darba ir ilgstoši un šajās aplēsēs vairs netiek iekļauti), tomēr tajā pašā laikā aizvien skaļākas kļūst arī runas par darbaspēka trūkumu.
Pastāv dažādas versijas par to, kamdēļ no vienas puses vismaz oficiāli pie mums ir prāvs skaits bezdarbnieku, bet tajā pašā laikā arī pārpārēm vakanču, un pirmā atbilde, kas šādos gadījumos nāk prātā, protams, ir – daudzos gadījumos darba devēju piedāvātās atlīdzības ir tik zemas, bet nodokļi laika gaitā sasnieguši tādus apmērus, ka nereti nav īpašas atšķirības starp strādāšanu un nestrādāšanu. Tāpat ir gana daudz ekspertu, kuri mīl parunāt par ēnu ekonomikas diezgan prāvo apjomu mūsu valstī, apgalvojot – reālā situācija atšķiras no tās, kāda pastāv “uz papīra”, un ir kā ļaudis, kuri gūst neoficiālus (valsts nefiksētus) ienākumus, tā arī darba devēji, kuri paklusām turpina maksāt algas aploksnēs vai pat vispār nodarbina cilvēkus neoficiāli.