Tomēr nevar teikt, ka valmieriešiem līdzi būtu pavilkusies arī Vidzeme. Kā rāda Altum statistika, iepriekšējā fondu perioda ēku siltināšanas programmā gandrīz puse projektu realizēta Rīgā un Pierīgā, no kuriem pašā galvaspilsētā – 15%. Vidzemnieki tikai trešajā vietā ar 17%, mums priekšā Kurzeme ar 21%.
Savā ziņā ēku siltināšanas procesu veicinājusi krīze enerģētikas jomā pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā. Reaģējot uz karu, Eiropas Padome par vienu no būtiskām prioritātēm noteikusi samazināt ES atkarību no fosilā kurināmā importa no Krievijas. Pērnā gada rudenī pieņemts atjaunots energoefektivitātes likums, kurā noteikts ES enerģētikas politikas pamatprincips – energoefektivitāte ir pirmajā vietā! Līdz ar to visām Eiropas Savienības valstīm ir saistošs pienākums līdz 2030. gadam kopīgi nodrošināt enerģijas patēriņa samazinājumu vēl par 11,7%, salīdzinot ar 2020. gadu. Te īpašs gadījums ir Latvija, kam šis samazinājums noteikts 17% apmērā.