Klibais varas ķeblis

Te nu aizvirpuļoja pa gaisu kā sniegpārsliņas daudzu Saeimas pozīcijas politiķu pārliecība, ka reālajai varai  jābūt sadalītai kristīgi uz visiem trim pozīcijas spēkiem – pa vienam galvenajam postenim katram. Ja izies cauri valdības variants ar Kučinski priekšgalā, tad zaļzemniekiem būs divi amati (Valsts prezidents un premjers), nacionāļiem viens (Saeimas spīkere), bet Vienotībai – ekskluzīvas tiesības… kost sev pirkstos par notrallināto varas scepteri.
Un te vēl nemaz nav runa par tām naudas plūsmām, kuras pāries politisko konkurentu, faktiski zaļzemnieku, kontrolē.  Zīmīgi, ka vakarrīt Panorāmā Kučinskis, vēl nezinot (?) Vējoņa lēmumu, minēja, ka lielu naudu bez pieskatīšanas nekādi nevarot atstāt.
Šajā kontekstā pavisam neizprotama ir Vienotības rīcība, faktiski iniciējot Straujumas vadītā Ministru kabineta demisiju. Diezin vai partijas vadītāja nezināja, ka viņai tomēr nebūs izredžu tapt uzsauktai veidot jauno valdību, jo, pat tikai ar šādu iespēju teorētiski pabaidot abus Vienotības Saeimas pozīcijas partnerus, gan nacionāļi (skaļi un demonstratīvi), gan zaļzemnieki (ierasti politiski tālredzīgi, tāpēc zem deguna) lika manīt Vējonim, ka Āboltiņas vadībā nestrādās. Plus vēl Vienotības iekšienē Viņķeles un Čigānes ķirmju brigāde, plus vēl demisionējušās premjeres ne tie labākie komentāri par savas partijas līderi, plus vēl – kas izrādījās izšķiroši – katastrofāli īss premjera kandidātu Nr. 2 soliņš…