Viedi vārdi! Mainījušās Saeimas un valdības, bet nākotnes ideja nav realizējusies. Nav atrisināts būtiskais: biedējošā demogrāfiskā situācija un emigrācija, bet visvairāk — katastrofālā lauku depopulācija. Valsts vadītāji un atbildīgās institūcijas gan atzīst šo problēmu esamību, taču nepiedāvā reālus risinājumus.
Kā lauksaimnieks piedāvāju iespējamu lauku apdzīvotības, bezdarba mazināšanas un demogrāfijas problēmu risinājumu, sniedzot reālu valsts atbalstu jaunām ģimenēm, kas pārceļas uz dzīvi un saimniekošanu laukos. Vēlāk savas problēmas risinātu jau pašu spēkiem, kļūtu par saimniekiem pašu zemē, nevis par kalpiem ārzemēs.
Piedāvāju šādu modeli. Katrā novadā vairākiem desmitiem jaunu Latvijas pilsoņu ģimeņu (sieva vecumā līdz 30, vīrs līdz 40 gadiem) valsts bez maksas piešķir īpašumā 5 — 10 ha lauksaimniecības zemes un ap 3 ha meža. Zemi — pēc iespējas novada/pagasta centra tuvumā vai citviet, kur iespējams izmantot skolas, bērnudārzus, sabiedriskās iestādes u.tml. Šo saimniecību īpašnieku ģimenēm (sauksim tos par brīvzemniekiem) savas saimniecības jāuztur atbilstīgi valsts un pašvaldību noteiktajai kārtībai.
Brīvzemnieka ģimenes tiesiskais statuss paredz ar likumu noteiktus apgrūtinājumus un pienākumus: ģimenei jāaudzina bērni (pašu vai adoptēti); zemi un nekustamo īpašumu uz tās nedrīkst ieķīlāt; ja brīvzemnieka ģimene savu saimniecību vairs nespēj vai nevēlas apsaimniekot, tā jānodod atpakaļ valstij, kas tad to nodod citai ģimenei, adekvāti kompensējot iepriekšējā īpašnieka ieguldījumus saimniecībā. Šī kompensācija kļūst par jaunā brīvzemnieka parādsaistību pret valsti; pārņēmēji iegūst iepriekšējā īpašnieka tiesisko statusu un pienākumus. Saimniecības būtu jāizvieto pēc iespējas vienkopus. Tas samazinātu celtniecības izmaksas un atvieglotu brīvzemnieku kooperācijā balstītu sadarbību — ražošanu, pārstrādi, tirdzniecību u.tml. Šo saimniecību tuvumā perspektīvā būtu jāparedz lauksaimniecības un meža produkcijas pārstrādes vai citas vietējiem apstākļiem piemērotas produkcijas ražotņu celtniecība, kas nodrošinātu papildu darba vietas. Ražotnēm jāparedz nodokļu atlaides un citas motivējošas privilēģijas. Valstij jāveicina iespēja par adekvātu cenu realizēt mazajās saimniecībās ražoto produkciju. Sīkražotājiem kooperējoties jākļūst par dabai un kultūrvidei draudzīgu konkurētspējīgu lielražotāju.