Mēs aizbraucam uz Vaidavas ezeru un tajā mirklī esam vasarnieki, jo paņemam savas mantas no mašīnas, dodamies peldēt, tad nopērkam saldējumu vietējā veikalā un domājam – kurp tālāk? Atpakaļ uz Valmieru vai līdz Sietiņiezim, vai gar Ninieri uz Cēsīm? Mēs aizbraucam, sakot, ka Vaidava ir viens jauks miests, īpaši jau vasarā.
Kā šo vasarnieku Meku redz vietējie? Dzirdēju pāris viedokļus, ceru, ka šī nav vienīgā patiesība, bet tomēr. Vietējie sakot: ai, mēs jau tajā Ku-kū ciemā! Un diemžēl ar maija dzeguzēm tam nav sakara. Pati vietējā sabiedrība savu Vaidavu, kuru dziesmās apdzied, vietu, kur bagāta kultūras dzīve, joprojām rosīga uzņēmējdarbība, brīnišķīgas lauku saimniecības, ir paši gatavi nopulgot, jo pieticis jau ar to, ka pirms 60 gadiem Vaidavā, skaistā muižas ēkā, atvērta speciālās izglītības skola, bet tagad neviens neesot jautājis, taču pašā pagasta centrā, administrācijas mājās, salicis tos ku-kū cilvēkus… Diezgan traki, ko lai saka?