Teikšu godīgi: mēneša sākumā man pat gribējās, lai sals un sniegs pie mums valda vēl kādas pāris nedēļas. Tā, lai katrs dziļi zemē ieracies spāņu kailgliemezis sajūt, ka nebūs tam šeit nekāda leiputrija. Tiesa, februāra apkures rēķins mīkstināja manu naidu pret invazīvo sugu… Tagad ar patiesu baudu lieku roku pie patīkami remdenā radiatora (cerot, ka drīz tas būs vēl patīkamāk vēss), aiz loga acis priecē kastē sastādītās atraitnītes un plīstošie pumpuri piemājas krūmājā. Svētdien pirmo reizi mēģināšu pašrocīgi pagatavot olu liķieri, lai pa nedēļu «saēdas». Recepte šķiet pavisam vienkārša. Kā sanāks? Tpu, tpu, tpu…
Nāk augšāmcelšanās un šokolādes olu laiks
Burtu izmērs