Tāpēc man gribas ticēt, ka laba zīme ir šajā otrdienā piedzīvotais strīdiņš – ar bruņniecisku vadmotīvu «Mēs nepametīsim Līgu vienu!» (Māris Kučinskis) – Ministru kabineta sēdē, ko mediji ar lielu jūsmu aprakstīja kā «valdības sakašķēšanos». Kas mīlējas, tas ķīvējas! Jā, arī – kā šajā gadījumā – par finansējumu medicīnai.
Tiesa gan, Krišjānim Kariņam pasprukusī replika – ka tiem ministriem, kuri negrib īstenot (politiski smagas un pašu karjerai kaitīgas!) reformas, jāpiesakās pie viņa uzreiz vai pēc valdības sēdes, cik noprotu, ar atlūgumu rokā – jau izklausījās pēc grābstīšanās gar trauku skapi. Taču premjers, lai slavēta Laimes māte, paguva neaiziet par tālu. Redzam, ka viņš ar entuziasmu pielāgo sev jauno «bargā, bet taisnīgā papus» lomu – tikai, šķiet, vēl īsti neprot tēvišķo dusmīgumu pareizi nodozēt. Iemanīsies!