It kā nekas īpašs, jo esam pieraduši pie skolu slēgšanas kā ikdienišķas parādības. Tomēr man kā valmierietim, kas vienmēr lepojas ar savu pilsētu un novadu, par šo faktu sāp sirds un nepamet netaisnības sajūta.
Mazsalacas vidusskola ir dibināta 1919. gadā, gandrīz vienlaikus ar Latvijas Republikas dibināšanu. Un Mazsalaca nav niecīgs pagasta centrs, bet viena no Latvijas mazpilsētām. Pilsēta, kas atrodas pierobežā, par kuru mēs tik ļoti runājam drošības sakarā. Un tuvākais centrs ir Valmiera, kas atrodas 40 km attālumā.
Tātad turpmāk bērni, kas beigs 9. klasi, dosies projām no savām mājām. Vai tā būs Valmiera, Rīga vai ārzemes, to mēs nezinām, bet katrā ziņā Mazsalacā iegūt vidējo izglītību un uzaugt savā ģimenē vairs nebūs iespējams.
Vai gadījumā mēs pēdējā laikā nelikvidējam pārāk daudz? Skolas, ražotnes, kultūras namus, autoostas? Vai netiek prasīts pārāk daudz no mūsu mazās Latvijas, kur lauki jau tā ir iztukšoti?