Valsts policija – tās darbinieki nespēja upuri nosargāt no vajātāja, kurš jau bija daudzkārt pārkāpis viņam noteiktos aizliegumus, ieaudzis nesodāmības apziņā un sakrājis sodus par savu vērienīgo teroru – tagad sabiedrības acīs izskatās pavisam pretīgi. Kā pārbirokratizējusies iestāde, kurai rūp nevis tautas drošība, bet normatīvo aktu paragrāfi, dienesta instrukcijas un aklas bailes neapdraudēt iespējama varmākas cilvēktiesības.
Savukārt briesmonis, kurš izaicināja cilvēcību, likumu un valsts varu, ir radījis mūsu kopējā apziņā uzvarētāja iespaidu. Pat tad, ja tiešām jau ir dzīvi izbeidzis mežos pie Aiviekstes vai tomēr tiks sagūstīts. Savu uzmācīgo vēlmju piepildījumu viņš panāca, neviena netraucēts. Policijas priekšnieks Armands Ruks tādēļ nu dara, ko var, lai pats netiktu ziedots vispārējo dusmu apslāpēšanai.