Ukraiņu varonīgā pretestība neļāva Kremlim šādu plānu realizēt. Pasaules demokrātiskās valstis bezkaunīgo agresiju nosodīja un sāka meklēt iespējas, kā ukraiņiem palīdzēt gan ar ieročiem, munīciju, gan arī finansiāli. Tas ļāva ukraiņu karavīriem dot agresoriem jūtamus prettriecienus un pat daļu no okupētajām teritorijām atgūt.
Diemžēl agresijas otrās gadskārtas priekšvakarā jāsecina, ka lielās agresorvalsts iespēju un resursu priekšā ukraiņu spējas noturēt fronti vai vēl kādu teritorijas daļu atbrīvot apsīkst, jo pretrunu un dažu valstu savtīgo interešu dēļ ukraiņi joprojām nesaņem pienācīgā apjomā viņiem solīto modernāko bruņojumu un munīciju. Jau izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām, kas var prasīt Ukrainai vēl ilgu un dārgu atbalstu.