Tas ir pirms gadiem četrdesmit veidots kino stāsts, kuru mana paaudze noteikti zina no galvas, jo 80. gados, jauni skuķi būdami, mēs visas mīlējām Artūru un viņa teikto runājām no galvas, bet, šodien skatoties, trūkst jūsmas, ir pārdomas. Artūrs no kara atgriezās kā uzvarētājs, bet bija zaudējis visu, kad meitene, kas dzīvoja viņa mājās stāstīja, ka izglābusi vārus ziedus, tad karā psiholoģiski dziļi cietušais filmas galvenais varonis atteica: «Cik tas cilvēks var būt, jā…». Tas jaunais skuķis nesaprata, ko viņš domāja, bet karu izgājušais vairs nevarēja aptvert, kā tas iespējams, ka viens cilvēks glābj ziedu, bet citam nav nekā vērta cilvēka dzīvība.
Tāds dīvains radījums ir cilvēks
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» – digitāli vai drukātā formātā
E-avīze no 8,00 €/mēn. – lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. – pastkastē trīs reizes nedēļā.