Drīzāk bija motocikls ar blakusvāģi vai velosipēds, ar ko pārvietoties ikdienā. Un tas bija normāli. Zinu, ka tēvam bija arī zaļš opelītis, bet droši vien biju pārāk maza, lai atcerētos, ka mēs to ļoti bieži lietotu. Iespējams, ka mēs, bērni, nemaz tā nevizinājāmies ar auto, bet tas gan nav tik svarīgi. Taču tajās reizēs, kuras atceros, ka braucām kaut kur, obligāts noteikums bija tāds, ka visiem ir jābūt piesprādzētiem, pirms vispār mašīna tiek iedarbināta. Tieši tik skaidri un gaiši tika pateikts, un nekādu atkāpju nebija.
Vai bērnam jāmāca pieaugušais?
Burtu izmērs