Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi, kā tagad.
Bet dabas resursi ir ierobežoti, un dabas daudzveidības saglabāšana nākamajām paaudzēm nebūs iespējama, ja nerīkosimies šodien. Iebrist margrietiņu pļavā, sagriezt baravikas egļu mežos, makšķerēt upju un jūras krastos, priecāties par saulrietiem vai sajust liepu smaržu – tas šķiet tik pašsaprotami. Bet, lai to piedzīvotu arī nākamās paaudzes, dabas resursu izmantošanai jābūt ilgtspējīgai un sabalansētai.
Aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšana parādīja, ka Latvijas daba joprojām ir bagātīga, ka tās vērtības sastopamas ne tikai aizsargājamās teritorijās, kā tas ir lielākajā daļā Rietumeiropas valstu, bet visā Latvijas teritorijā. Taču dabas skaitīšana arī parādīja, ka mūsu kā sabiedrības attieksme pret dabas vērtībām ir diezgan nevērīga un izteikti antropocentriska.