Klīda runas, ka viņš, būdams gan dzēris, gan skaidrā, esot vardarbīgs. Nupat viņš viņu atkal sitis, uz grīdas nokritušu, spārdījis tieši pa vēderu. Beigu beigās viņa tomēr nogādāta slimnīcā. Ārsti nav varējuši glābt. Mokās viņa nomirusi un arī nedzimušais bērns.
Šausmīgā ziņa nebija kopā ar pārliecību, ka viņas civilvīrs slepkava saņems adekvātu sodu, nē. Lai arī notikums briesmīgs un domās rēgojās, iztēlojoties visa notikušā zvērību, tas nebija sabiedrībai nekas ārkārtējs. Tas notika pirms gadiem 50, kad bailes bija sabiedrības groži. Šodien līdzīgā gadījumā tāds varmāka no sekām neizvairītos, tomēr diemžēl vēl arvien ik dienas ir iespējama un notiek dažāda veida vardarbība – fiziska, psiholoģiska, seksuāla, ekonomiska u.c.