Tad valdības šūpošana, kas tagad uzsākusies pilnīgi nevajadzīgā brīdī, tiktu apcirsta vienā rāvienā. Iedomīgie NA ļautiņi, kuri ir sadomājušies sevi esam par 9. un 10. maija radītā politstāvokļa noteicējiem, ātri vien pārvērstos «slapjās vistās». Nacionāļiem koalīcijā ir 11 mandāti, zaļzemniekiem būtu 10 («zaļais» Edgars Tavars valdības portfeļu dēļ uzreiz atmestu domas par aiziešanu no frakcijas). Tagad koalīcijai oficiāli ir 46 balsis Saeimā, tad būtu par vienu mazāk. Tāpat valdības faktiskais vairākums turas uz dažu «neatkarīgo» – koalīcijas frakcijās neuzņemamo – deputātu balsīm.
Kaut kas tāds Kariņam būtu jāizdara, citādi šī partija nu koalīcijā ir sajutusies jau pārāk ērti. Nespējot sabiedrībai uzrādīt nekādus izcilos panākumus kultūrā, lauksaimniecībā vai kopējā ekonomiskajā politikā (tiesa, nesavārot šajās nozarēs arī nekādas ziepes), nacionāļi atkal jūtas tikuši savā lauciņā – iztaisīties par valsts galvenajiem un teju vienīgajiem patriotiem. Protams, koalīcijas partneri gan prata prasmīgi parūpēties, lai galvenais «pīrāgs» – balsojums Saeimā, kas atbrīvo ceļu okupācijas laikā sacelto pieminekļu aizvākšanai, – tiktu sadalīts pilnīgi brālīgi.