Man vienmēr mācīts: ja maizes kukulītis zemē nokrīt, tad tas jānobučo, lai namā neienāk trūkums, tāpēc maizītes izniekošanu kopīgai laika pavadīšanai, grebjot figūriņas, es uzskatīju par necieņu.
Par necieņu pret otra darbu, vērtībām. Kad sāka popularizēt akciju par rudzu maizes popularizēšanu mācību iestādēs, man uzreiz prātā nenāca skaitļi, ka šāda norise, protams, prasīs arī līdzekļus, bet gan doma par to, ka var gadīties tā, ka to maizes gabaliņu mazam vai lielam rokā spiedīs, viņš negribēs un laukā metīs.