eLiesma.lv Valmieras un Vidzemes ziņas
Savaenergija

Veselības nozarei nepieciešama finansējuma pārdomāta pārdale un reformas

Jānis Birks

Autors • 22.11.2019.

Burtu izmērs

Publiskais finansējums nozarei Latvijā ir otrs zemākais Eiropas Savienībā (ES), turklāt nākamgad veselībai kopumā ieplānots atvēlēt vēl mazāk nekā 2019. gadā – zem 3,8% no iekšszemes kopprodukta, lai gan PVO vairākkārt Latvijai norādījusi, ka 5% ir minimālais slieksnis. Kādēļ veselības aprūpe Latvijā ir tuvu sabrukšanai? Pirmkārt, iemesls ir politiskās gribas neesamība atvēlēt nozarei cienījamu apjomu no kopējā budžeta, otrkārt, pie tā vainojama nepārdomāta un neefektīva jau tā nepietiekamā finansējuma pārdale un izlietojums. Proti, pašreizējais finansējuma sadalījums un nozares politika neļauj valstī nodrošināt efektīvu un uz rezultātu balstītu veselības aprūpi.
Jāsakārto un jāstiprina primārā veselības aprūpe
Ja pavērtē veselības aprūpes finansējuma pašreizējo sadalījumu, nākas secināt, ka apmēram 30% paredzēti slimnīcu pakalpojumiem. Pēc būtības mūsu veselības aprūpe tiek būvēta tā, lai cīnītos ar sekām, nevis pirmkārt un preventīvi rūpētos par labu nācijas veselību. Vienkārši izsakoties, uzreiz veltām enerģiju un līdzekļus cīņai ar sekām, nevis cēloņiem. Nozarē ir daudzi speciālisti, kas vērsti uz primārās veselības aprūpes nodrošināšanu. Pirmkārt, tie ir ģimenes ārsti, tie ir pediatri, māsas, zobārsti, vecmātes, fizioterapeiti u.c. Ģimenes ārsts ir atslēgas cilvēks, kas ir informēts par pacienta kopējo veselības stāvokli, un, vienkārši sakot, viņam ir jārūpējas par pacienta veselību tā, lai tam nenāktos nonākt slimnīcā. Proti, lai šāda nepieciešamība rastos tikai izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar akūtām situācijām, hronisku slimību saasinājumiem utt. 
Diemžēl pašlaik situācija nereti ir tāda, ka ģimenes ārsts ir spiests veikt virkni administratīvā darba pienākumu, kļūt drīzāk par dispečeru, nevis pildīt ārstēšanas funkcijas, un bieži tas tiek darīts vien birokrātijas vārdā, nevis pacienta veselības vārdā. Tas saistīts ar pašreizējo veselības politiku, kurā ģimenes ārstam nav piešķirtas pilnvērtīgas tiesības lemt par pacienta veselību.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.