Edgaram Rinkēvičam gan, manuprāt, būtu lietderīgi «pavilkt pauzi garāku», liekot partijām – īpaši paša bijušajai apvienībai Jaunā Vienotība – panervozēt. Taču, kā redzams, arī Valsts prezidents, tāpat kā bijušais premjers, ir nospriedis: labs parāds tas, kas ātrāk nomaksāts. Pat šķiet, ka viņš šādai tagadējai – Siliņas un iespējamo koalīcijas «piecīšu» – izvēlei bija morāli un visādi citādi nobriedis jau pagājušajā nedēļā.
Taču ceremoniāls tika ievērots strikti – «Ordnung muß sein*». Tieši tajā arī slēpjas prezidenta institūcijas spēka sakne. Uz pili tika aicināti visi Jēkabielas augstā nama iemītnieki, katram tika kafija un cepumiņš, katrs varēja – kā Skalbes kaķītis ķēniņam – izstāstīt savu sāpi. Arī tie likumdevēji, kam grūti, smagi sokas mandāta un algas paģērētais pienākums – vismaz ārēji būt lojāliem Latvijai – vai vienkārši ir grūtas galvas…