Annas vārds tagad bieži izskan ar pateicību par koncertmeistares pienākumu pildīšanu, viņa arī dzied vairākos mūsu novada muzikālajos kolektīvos. Nesenākais, ko redzēju, bija koncerts Sv. Sīmaņa baznīcā mūsu dziedātājiem kopā ar Frankfurtes koriem, un tur ne pirmo reizi varēja vērot, kā Anna nevis tikai dzied, bet izdzīvo mūziku un tikko manāmi saplūst ar to. Tik jutekliska dziedāšana ir kaut kas īpašs kā pati Anna.
Visuaugstajam labpatikās ļaut mums satikties Gaujas krasta terasē, kur Anna, baudot vasarīgo dienu, bija izlēmusi palasīt grāmatu. Noāvusi sandales un ērti iekārtojusies pelēcīgo koka dēlīšu ieapaļajā sēdeklī, viņa, mani gaidot, bija iegrimusi grāmatā un sākumā manu ierašanos pat nepamanīja.
ANNA BERKLĀVA.